«Rīgā uz ielas redzēju puišus. Jaunākās vidusskolas skolēni. Uz mugursomām ir ukraiņu lentītes. Un viņi runā krieviski. Es eju aizmugurē un domāju – galu galā šie zēni pēc dažiem gadiem var vienkārši aizmirst ukraiņu valodu. Un es sapratu, ka kaut kas ir jādara,» stāsta Artjoms Čuiko, ukraiņu filologs no Harkovas apgabala. Viņš vēlas, lai mazie ukraiņi ne tikai Latvijā, bet visur Eiropā lai mammas lasa pasakas ukraiņu valodā — un Rīgā nodibināja pirmo ukraiņu grāmatnīcu Baltijā.
Pirms kara Artjoms, pēc izglītības filologs, strādāja par ukraiņu valodas un literatūras skolotāju tehnoloģiskajā licejā mazajā Budas ciematā Harkovas apgabalā. Skolotājs, viņš stāsta, neesot bijis stingrs: centies ar bērniem vienoties un ieinteresēt, tā realizējot savu aicinājumu — saglabāt dzimto valodu.
Kopumā Artemu var droši attiecināt uz retu cilvēku kategoriju, kas spēj mainīt citu cilvēku apziņu un tādējādi ietekmēt notikumus.
Kaut kad 2022. gadā Rīgā viņš ieraudzīja pamatskolas skolēnu grupu. Uz viņu skolas mugursomām bija dzeltenas un zilas lentītes, bet bērni savā starpā runāja krieviski.
“Es eju aiz muguras un domāju – galu galā šie zēni pēc dažiem gadiem var vienkārši aizmirst ukraiņu valodu.
Un es sapratu, ka kaut kas ir jādara,» atceras Artems.
Tā Artems nāca klajā ar ideju par Ukrainas grāmatnīcu. Galvenais, ka viņš gribēja, lai gan mazuļi, gan lielāki bērni varētu klausīties ukraiņu pasakas: «Tā ir valoda. Tas ir jādzird un jārunā!" Viņš uzskata, ka tas ir labs pamats dzimtās valodas saglabāšanai ārzemju jauno ukraiņu vidū. Protams, ar nosacījumu, ka bērns turpinās dzirdēt un vēl labāk – iemācīsies ukraiņu valodu.
Teica, ka darīts. Artjoms Ukrainā reģistrēja un pasūtīja pirmo grāmatu partiju - galvenokārt bērnu grāmatas. Taču komunikācija ar pircējiem liecināja, ka lasīt vēlas arī pieaugušie. Turklāt ukraiņu grāmata izrādījās interesanta ne tikai ukraiņiem, bet arī vietējiem cilvēkiem: «Šeit, Latvijā, viņi labi zina, piemēram, Oksanas Zabužko un Serhija Žadana grāmatas. Kad sākām pārdot savas grāmatas Āgenskalna tirgū, vietējie nāca pēc šiem autoriem. Un kādu dienu pie mums ieradās Māra Poļakova, kura jau bija tulkojusi daudzas grāmatas no ukraiņu valodas latviešu valodā, īpaši Zabužko un Žadana.
Šis ir raksta fragments. Pilnu versiju lasiet saitē