Dotsijas Tamāras Gorihas Zerņas grāmata

Šī grāmata ir par mīlestību. Tajā nav neviena vārda "lyu...", bet tas ir par mīlestību. Par maģiju, nevis viltotu, reproducētu no TV ekrāniem, bet īstu, no ģimenes un saknes, kad jūs ar galvu ienirat Senajā okeānā un izkļūstat no turienes ar zivi zobos. Un arī par drosmi. Par beznosacījuma drosmi atrast savu, atpazīt to, balstīties ar rokām un kājām un nevienam to neatdot. Tavas mājas, tava dzimtene, tava sirds, tavas tiesības staigāt ar paceltu galvu.

Romāna notikumi risinās četrpadsmitā gada pavasarī un vasarā Doņeckā. Donbass ir nulles punkts, spēka vieta, kur tika izvirzīti svarīgākie jautājumi. Un tikai tur ir paslēptas nepieciešamās atbildes. Bet tur, kur viss sākās, tur viss beigsies, kad vēsture pabeigs vēl vienu apli, un mūžīgā čūska Ouroboros atkal iekodīs tai asti. Tieši šeit varone zaudēja ģimeni, mājas, darbu, ilūzijas - un tieši šeit viņa atkal savāca dzīves fragmentus, atrada jaunu jēgu un jaunu atbalstu.

Soli pa solim lasītājs vēro pārtapšanas procesu, griķu zemnieka atdzimšanu karotītājā. Šī grāmata uz visiem laikiem mainīja cilvēku, kurš to rakstīja, un mainīs visus, kas to lasa. Jo karš ir tad, kad tu ēd zemi. Un kas ir vēl svarīgāk, kad jūs barojat zemi.